Rāda ziņas ar etiķeti daba ārstē. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti daba ārstē. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2012. gada 5. marts

Sabiedrība, ka visu pieprasa tūlīt

Citāts no grāmatas „Daba ārstē”, Dr. D. R. Gala, Dr. Dhirens Gala, Dr. Sandžejs Gala, Turība, Rīga 2012

„Mēs dzīvojām “tūlītējā” civilizācijā. Mēs sagaidām tūlītēju apkalpošanu, tūlītēju ēdienu, tūlītējus rezultātus. Mēs pieprasām arī tūlītēju atvieglojumu sāpju vai slimības gadījumā. Ja cilvēks ir depresijā, viņš vēlas tūlītēju enerģijas pieplūdumu (enerģijas tabletes). Ja viņš ir noguris, viņš grib tūlītēju atpūtu (nomierinošu līdzekli vai miega zāles). Ja viņš ir inficējies, viņš grib tūlītēju izārstēšanos (antibiotikas). Pašreizējais sauklis ir: ‘Dari kaut ko tūlīt”. Zāļu industrija un praktizējošie mediķi to apzinās un izmanto šo saukli savā labā. Mēs neņemam vērā, ka slimība radusies ilgstošu Dabas likumu pārkāpumu rezultātā, piemēram, neveselīgu ēdienu lietošanā un kaitīgu paradumu piekopšanā. Rezultātā arī ārstēšanai ir nepieciešams attiecīgs laika posms. Caurmēra cilvēks nemaz nav gatavs mainīt savu dzīves veidu, lai saglabātu vai atgūtu veselību. Viņš turpina rosināt slimību, pārkāpjot katru veselīga dzīves veida likumu. Kad slimība ir klāt, viņš dara visu iespējamo, lai to pārvarētu ar zāļu palīdzību. Lielākā daļa ārstu apliecinās, ka cilvēki nemaz nevēlas reāli atgūt veselību. Kad viņi sasirgst, viņi domā vienīgi par to, lai salāpītu savu veselību, apslāpējot slimības simptomus. Tiklīdz viņi jūt kādu atvieglojumu, tā atgriežas pie vecajiem paradumiem un atkal nododas pārmērībām. Mēs jau esam uzsvēruši, ka neviena slimība nerodas pēkšņi. Slimība, kas izpaužas šodien, ir attīstījusies jau ilgu laiku. Tāpēc ir tikai dabīgi, ka arī ārstēšanai ir vajadzīgs noteikts laiks. Taču Dabas dziedniecībai ir nepieciešams mazāk laika, lai izārstētu, nekā cilvēkiem varētu šķist. Saaukstēšanās, klepus, gripa, drudzis, augoņi un citas šādas sūdzības ir izārstējamas tikai ar dažu dienu badošanos. Pat no hroniskām kaitēm var atbrīvoties diezgan ātri, pieņemot sabalansētu badošanās, diētas maiņas, vingrošanas, hidroterapijas un citu ārstēšanās procedūru plānu. (...)
Dabas dziedniecisko sistēmu nelaime ir tā, ka cilvēki tās pieņem kā pašu pēdējo glābiņu, izmēģinājuši visas citas sistēmas, un līdz ar to pārvērtuši savu organismu graustā, izdzēsuši tā Dzīvības spēka liesmu, lietojot milzumu visdažādāko zāļu un viņi gaida, ka Dabas dziedniecība panāks tūlītēju izārstēšanu. Šiem cilvēkiem veicas, jo Dabas dziedniecība tos nepieviļ, bet atbrīvo tos no slimībām nereti daudz ātrāk nekā to varētu gaidīt.
Katram Dabas dziednieciskajam pasākumam ir tikai viens mērķis: stiprināt organisma dabīgās spējas pretoties slimībām, proti, aktivizēt Dzīvības spēku un atbrīvoties no ķermenī uzkrātajām indēm. Izārstēšanās ar Dabas dziednieciskajām metodēm ir zīme, ka organisma Dzīvības spēks ir nostiprināts. To pierāda arī fakts, ka pēc ārstēšanās ar dabiskajiem līdzekļiem cilvēks ilgu laiku ir pasargāts no slimībām.
Dabas dziedniecība mudina cilvēkus aktīvi rūpēties par savu veselību. Pacientam, kas griežas pie ģimenes ārsta pēc zālēm, ir mēma statista loma, turpretī Dabas dziedniecības sistēmā pacientam ir jāspēlē galvenā loma un kritiski jāanalizē slimības gaita, savas diētas paražas, savu dzīves veidu utt. Tādējādi viņš tiek iesaistīts šajā procesā.”

ceturtdiena, 2012. gada 23. februāris

Hipokrāts

Bieži vien dēvēts par medicīnas tēvu, bet ko par viņu īsti zinām?
Droši vien pirmās prātā nāk atbildes: Hipokrāta zvēresta autors vai arī gudrais, kurš ir teicis „Tavs uzturs lai ir Tavas zāles, un Tavas zāles lai ir Tavs uzturs!”

Īsumā - Hipokrāts ir grieķu filozofs, dzīvojis 460. – 377. g.p.m.ē. Medicīnā ieviesa teoriju par ķermeņa šķidrumiem. Šī teorija postulēja, ka organismā pastāv četri galvenie elementi: asinis, flegma, dzeltenā žults un melnā žults (vēlāk citās kultūrās arī ir atrodami šie 4 elementi, bet tie tiek minēti kā gaiss, ūdens, uguns un zeme). Dažādu slimību un dažādu personību rašanās tika pamatota ar kāda no šo šķidrumu dominanci organismā, piem., palielināts melnās žults daudzums organismā ir iemesls melanholijai.
Viņš radīja paliekošu ietekmi medicīnā, atbrīvojot to no māņticības, uzsvēra klīniskās novērošanas nozīmi un radīja vadlīnijas operācijām un drudža ārstēšanai.

Papētot Hipokrāta zvēresta oriģinālo versiju (nevis pārveidoto, ko tagad nodod ārsti iegūstot diplomu) var atrast sekojošu solījumu:
"Atbilstoši savām spējām un saprašanai nozīmēšu slimniekiem tādu ārstniecisko uzturu un dzīves veidu, kas nāks viņiem par labu, un nepieļaušu, ka ar to viņiem tiek nodarīts kaitējums un pārestība."
Hmmm... Apbrīnojams ir fakts, cik tālu no šim lietām mēs esam nonākuši mūsdienās...

Vēl man būtisks šķiet arī viņa viedoklis par to, kādām zināšanām ir jābūt ārstam, lai varētu pilnvērtīgi un profesionāli darīt savu darbu:
It appears to me necessary to every physician to be skilled in Nature, and to strive to know, if he would wish to perform his duties, what a man is, in relation to the articles of food and drink, and to the other occupations, and what are the effects of each of them to everyone.
Whoever pays no attention to these things, or paying attention does not comprehend them, how can he understand the diseases which befall a man?

Bez zināšanām un izpratnes par dabu nav iespējams saprast slimību cēloņus un tos novērst – skatāmies, klausāmies un mācāmies Dabu!

Daba ārstē! ;-)