sestdiena, 2012. gada 19. maijs

Cilvēks, kas karo pats ar sevi

No Dr. Dž. Fieldera lekciju materiāliem
The physiological examination of the human organism shows us that one part of the human organism is in complete accord with the natural forces and laws, like the physiology and life of the vegetation of the earth. This part of the human organism is the organo-vegetative system. We know from physiology that the organo-vegetative system of man governs and directs all the automatic reflex functions of the organism, such as the pulsation of the blood, the beating of the heart, and the breathing of the lungs. All these physiological functions are independent of our will. They are involuntary reflex functions of the human organism, which always, without exception, act in harmony with the natural laws. So this part of the organism, like the vegetation and the trees of the earth, lives in optimal adaptation to the natural forces.
But if we examine the other part of the human organism, the so-called cerebro-spinal system, which directs our voluntary acts, our thoughts and conscious actions, then we find that it does not function at all in harmony with the natural laws and forces. The source of all our bad actions, for instance, is the cerebro-spinal system, and if we have inharmonious thoughts, the source of them is always the cerebro-spinal system. Inharmonious thoughts influence the glandular activities of the organism, causing the glands to secrete and internal poison which greatly lowers and attacks the vitality of the organism. We will consider this question in further detail later on.
Likewise when we deviate from our proper diet, it is the cerebro-spinal system which is the source of the evil. The heart which beats, the lungs which breathe, and the blood which circulates—in other words, the organo-vegetative system—never wish any harm, either to themselves or others. So we can see that the unconscious activity of the human organism is not in harmony.
So one part of the human organism, being in complete harmony with Nature, has all the superior characteristics of the vegetable world, but the other half of the human organism works against these natural laws. The greatest contradiction in the human organism is the division of the organism itself. The organo-vegetative system always wishes to follow, and does in fact follow the natural laws, while cerebro-spinal system nearly always acts contrary to these laws. This great contradiction of the human organism is the cause of disease, of old age, and of the shortening of life.
We should remember that animals generally live at least five times longer than the time necessary for their complete evolution. Some animals live eight to ten times longer than the time necessary for their complete development; five times represents a minimum. Now if we examine the time required for the complete development of the human organism we find it is not only twenty-two years as the classical theory believes, but forty-five years which are required for the complete development of the human organism. No if we multiply forty- five by five we get two hundred and twenty five as the minimum span of human life if the whole human organism were to follow the laws of Nature. Why is it that Homo Sapiens the highest and dominant race of the earth, should have the shortest life of all the animals?
The reason for this is that the cerebro-spinal system, which is the most completely developed in man, causes the organism to go against the laws of Nature. The influences of the cerebro-spinal system are greater in man than in animals. In man we have the most intense conscious and voluntary activity, animals have less of it, while lastly plants and trees have no voluntary activity at all. This explains why plants and trees living in complete harmony live the longest, animals next longest, and man the least long of all—in proportion to the length of the period of development. Length of life is therefore directly proportionate to the importance of the role played by the organo-vegetative system in man, animals, and plants respectively.
On the other hand we can see that a diseased and short life is directly proportional to the influence of the role played by the cerebro-spinal system in man, animals, and plants. Plants have only an organo-vegetative system, animals have both an organo-vegetative system and a cerebro-spinal system, but the latter does not play a very large part; finally man has both systems, but his cerebro-spinal system has the larger role. It is for this reason that proportionately man has the shortest life, animals a longer life, and plants the longest life of all.
The conclusion to be drawn is that for the elimination of illness and old age (itself a disease) and for the achievement of longevity, we must solve this central contradiction in the human organism, the contradiction between the opposing organo-vegetative system and the cerebro-spinal system. As we see, the dialectical principle of thesis and antithesis holds good also in the human organism. We know that the organo-vegetative system of the human organism is much older than the cerebro-spinal system. The organo-vegetative system comes down from very many hundreds of thousands or even millions of years, while the cerebro-spinal system is only a hundred, or perhaps two hundred thousand years old. So we can regard the organo- vegetative system as thesis, and the cerebro-spinal system as antithesis.
Now what must be the future of synthesis? At present the organo-vegetative system is in harmony with the laws of Nature, while the cerebro-spinal system is out of harmony with it, so the synthesis of man of the future must have both systems in harmony with the laws of Nature. In order to get rid of the great difference between the two systems, the organo-vegetative and cerebro- spinal system, man must reach the state of being able to awaken now latent and dormant capacities. If these latent energies are aroused then the cerebro-spinal system will also come into harmony with laws of Nature, like all our unconscious actions, and in this way the natural forces and laws will become conscious in man himself.
Hitherto, and at the present time particularly, the natural forces and laws are unconscious in the human organism. The virtualisation of these latent higher capacities will also bring the organo-vegetative system into approximation with the perfected cerebro-spinal system. This virtualisation and approximation will be the synthesis.
This consideration is very important, for the human organism is like a cart drawn by two horses, one of which wants to go to the right, and the other to the left. One part of the human organism wishes to obey and does obey the natural laws and forces, while the other part constantly wishes to disobey, and does disobey the natural laws, and forces. The greater part of the energy of the human organism is consequently paralysed and lost in this internal battle, with a resultant shortening of human life and impairment of vitality.

pirmdiena, 2012. gada 30. aprīlis

Ēdiena izvēles principi veselīgai ikdienai

Daudz un plaši tiek runāts par to, kas būtu jāēd grūtniecēm, kas atkal fiziska darba darītājiem, veselīgā dzīvesveida piekritējiem, bērniem, veciem cilvēkiem utt. Turklāt šos viedokļus nereti caurvij daudzi un dažādi stereotipi, bet šoreiz stāsts ne par to.

Ir daži konceptuāli vienojoši elementi, kas ir universāli uztura pamatfundamenti priekš visiem:

1) Dabiski audzēts. Uzturā lietojamo pārtiku būtu gan jāizvēlas, gan arī jāaudzē pašiem tādu, kas audzēta dabiski, neizmatojot dažādus mākslīgos augsnes bagātinātājus un indīgos miglotājus. Mūsu salātu šķīvjos būtu ieteicams lietot pēc iespējas vairāk savvaļas ēdamos augus, jo tiem ir augstāka uzturvērtība un to augšana nav veicināta ar mākslīgām vielām.

2) Nogatavojies. Visvērtīgākie ir tie augļi un dārzeņi, kuri ir pilnībā nogatavojušies. Tad auglis/dārzenis ir sevī pilnvērtīgi uzkrājis saules enerģiju, kuru mūsu organisms var izmantot veselības un vitalitātes uzturēšanai un saglabāšanai. Visi zaļumi visvērtīgākie ir tad, kad tie ir jauni. No diedzējumiem vieni no vērtīgākajiem ir saulespuķu un griķu asni, kurus var audzēt nelielā augsnes daudzumā un nogriezt tieši pirms servēšanas uz šķīvja.

3) Silts. Uzturā nevajadzētu lietot aukstu ēdienu, pat ne atdzesētu ledusskapī. Ēdienam ir jābūt ķermeņa temperatūrā vai nedaudz virs tās, tomēr ne karstam vai vārīšanās temperatūrā. Tā ir otra galējība, kas nav vēlama. Ja pārtika ir auksta, organisms nelietderīgi tērē daudz enerģijas pārtikas „uzsildīšanai”, jo, kamēr tā nav sasniegusi vismaz ķermeņa temperatūru, enzīmi nevar sākt savu darbu, lai palīdzētu nodrošināt organismu ar vērtīgajām uzturvielām.

Keep it simple! ;-)

sestdiena, 2012. gada 14. aprīlis

The Yogas of Patanjali

No Džona Fieldera lekciju materiāliem

Three hundred years after Buddha came another great genius in the history of India, Patanjali, the founder of the sixteen Yogas. To understand the Yogas, all the sixteen Yogas, not just one or two of them, we must go back to the original purity and simplicity of Patanjali.
Patanjali was a great admirer of Buddha, and the ancient Dharma made a great impression upon him. To Patanjali, the wheel represented Union—union with everything; union with the cosmos, union with the universe, with Nature, with ourselves—complete union. This is the true meaning of Yoga, the establishment of union with all the forces of the outer cosmos and all the forces of the inner cosmos.
Meditating on the wheel of Buddha, Patanjali created his sixteen Yogas. He saw the perimeter of the wheel divided, into eight sections, and he saw eight spokes going toward the centre. The eight sections of the outer perimeter of the wheel became the eight outer Yogas representing all the forces of visible Nature, and eight spokes leading toward the centre became the eight inner Yogas, symbolising the forces of the unseen cosmos. According to Patanjali, if one part of the wheel is taken away, the whole wheel will collapse. Only by treading all the spokes of the wheel simultaneously can man reach the centre of the wheel, where total union with air the inner and outer cosmos exists. The Yogas must be practiced all together in the right balance. This is the vital fact neglected in the 20th century by both the Eastern and Western Yogis.
The 14th century Indian poet-saint, Kabir, said of the difficulty of translating the mysteries of the infinite, “It is like a dumb person who tastes a sweet thing—how shall it be explained?” And yet Patanjali accomplished that impossible feat by choosing as his symbol of the Union with the Infinite at the centre of the wheel, a beautiful white swan, and these words, “Yoga is the effortless silence of the eternal white journey.” With this beautiful sentence, the sixteen spoked wheel of Buddha became the sixteen petalled lotus of Patanjali, traversed by the silently gliding white swan of Yogas.
The eight outer petals of the lotus are eight Yogas which concentrate on things we can see, things which are in Nature. For example, Ha Yoga, Union through the Sun. The first disciples of Patanjali, the earliest Yogis, knew the tremendous energy flowing to us at all times from the sun, but in moderation, knowing that this is one of the most powerful forms of energy in existence, and one to be respected. Their bodies not only absorbed the health giving properties of the sun’s rays, but also the fire of life, and vitality that is inherent in the sun. And so they achieved Union through the Sun, Ha Yoga.
Shat Yoga is Union through Water. In ancient India water played a very important role, beginning with one of their most sacred symbols, the holy river Ganges, where they performed their ritual exercises. They believed there was a heavenly Ganges as well as an earthly Ganges, and that somewhere far away the two Ganges met. When they entered into the river and performed the Holy Ganges movements of their ritual exercises, they were looking toward the unknown mystic point of union where the earthly Ganges meets the heavenly Ganges. Through gradual training, a little bit more each day, they were able to do this devotional exercise endlessly, hour after hour, until they completely lost awareness of their senses. In this state of mind they considered that they had accomplished full mystic Union through Water, Shat Yoga.
After Shat Yoga comes Pranayama Yoga, Union through the Air. According to the ancient concept of Patanjali, the air is charged with energy, cosmic energy, and a very basic aspect of Yoga is breathing, to establish union with this cosmic energy in the air that surrounds us. When it enters the lungs, the bloodstream picks it up, and thus the whole body is vitalised by this cosmic energy, this being the famous “Pranaisation” theory of Patanjali. In the last two thousand years, all kinds of breathing techniques have appeared, being the label “Yoga breathing”. But none of them can compare to the wonderful purity and simplicity of the original teachings of Patanjali. He taught his disciples to walk on gentle slopes, such as the foothills of the Himalayas. From ancient drawings and scriptures, it is possible to reconstruct exactly what he meant by a gentle slope. It would be a 22° slope, a half a 45° angle. According to Patanjali, walking frequently on such a gentle slope automatically establishes the right way of breathing, not too fast, not too deep, nor too shallow. Too fast and too deep breathing creates an absolutely unnecessary strain on the lungs and on the whole body, causing dizziness and even fainting. Too shallow breathing, when we use only part of the capacity of the lungs, deprives the bloodstream of the vital energy that exists in the air. Walking on gentle slopes, exposing the body to pure, fresh air, internally and externally, creates perfect Union through the Air, The Pranayama Yoga of Patanjali.
Sattwic Yoga is Union through Food. According to Patanjali we should eat only foods which are produced by Nature, foods the earth gives us in their natural state. When Patanjali and his followers ate from fruits of the trees, and the herbs of the earth, they expressed in this way their part in the great Union of all things in Nature, acknowledging the fact that when man lives in harmony with Nature, Nature will give him, in the form of food, and other energies, all he needs to progress infinitely on the path of his individual evolution.
The most challenging of the outer Yogas is Laya Yoga, Union through Man. This was the practice of establishing union with ourselves, to know ourselves, and by different practices to stimulate ourselves into higher and higher degrees of individual evolution to put it in a 20th century way, to realise our potentialities. According to Patanjali, it is not enough to have potential, we must transform our potentialities into realities, utilising more and more of our hidden abilities and talents. This is the central principle of Laya Yoga, Union through Man, utilising all the energies in the human body to be able to create higher and higher expression of the divine creative fire which sleeps in all men.
Laya-Krya Yoga is Union through Earth. The ancient Yogis considered the earth as a source of energy, producing as it does all living things, trees, plants, foods, all green living things. They recognised a basic unity between the energy that exists in all living things, and that energy within themselves. They were vegetarians, surrounded by vegetation of all kinds. The energy they obtained from the vegetation around them they considered as energy entering into their bodies. The same generating force which generates energy on the face of the earth is also in the human body, the power to be able to generate new life. The ancient Yogis were able to transform this generating energy into regenerating energy. And they believed that the seal of this energy was the spine. Instead of using this energy in sexual life, as laymen did, these very early Yogis transformed this energy, called “Kundalini”, into regenerating powers to regenerate their organisms. This was the main principle in Laya-Krya Yoga, Union through Earth, earthly energy and sexual energy.
Hatha Yoga is Union through Health. This is the Yoga that is generally taught in the West, sometimes erroneously, and which led people to believe that it is the only Yoga. Originally Hatha Yoga was a kind of doctrine of Patanjali, a few basic rules to maintain walking on gentle slopes to achieve perfect breathing, simple bathing in creeks and rivers, moderate exposure to sun, and so on. The intricate and complex exercises that most people connect with Yoga today were actually the work of much later disciples, after the death of the master, and had little to do with the original purity and simplicity of Patanjali’s rules on how to live in a perfectly healthy way. This was the real Hatha Yoga.
Mantra Yoga, the Yoga through Joy, is the cohesive binding force of the outer Yogas. Because if we can establish union with all things, then we will be in a state of permanent joy, having sources of energy and harmony, and knowledge from all things. The early Yogis considered this continuous state of Joy as one aspect of Union. To achieve, express and sustain this feeling of Joy, a word, or Mantra was pronounced within. However the word did not create the Joy, but Joy—Joyful union with all the visible and invisible forces of nature and the universe—created the word, just as music first exists whole and complete within the composer before it is put down on paper.
The inner petals of the lotus of the Yogas represent the forces of the invisible inner world. We cannot see them as we can the forces of Nature, we know only their manifestations.
One of these inner petals is the Union through Power, Prakriti Yoga. Patanjali considered that there is power, sources of power and energy from everything around us. This power should, and can be acquired and utilised.
Prakriti Yoga is the message to use all sources of energy within and around us.
Bhakti Yoga is the Union through Love. Patanjali emphasised individual and cosmic unity with all living beings, and according to him, love is the cohesive force which holds everything together. We should always consider the universal solidarity of life and think of all things as our brothers. Patanjali said that whenever we help anything outside ourself, whether it be a person, an animal, a tree or flower, we help ourselves, because we are one with all—“Tat Tvam Asi”. We are one with the wholeness, the totality of life. The totality of life which is expressed by love and unity and harmony with ail living things is Bhakti Yoga, Union through Love.
Jnana Yoga is Union through Wisdom. This union is very important one because according to Patanjali, the perfection of the body is the only tool to achieve perfection of the mind. To acquire the wisdom of all ages, to put into practice in our daily life, is the Union through Wisdom, Jnana Yoga.
Chakra Yoga is the Yoga through Preservation. Chakras are centres in the body which absorb different energies from all things, creating union with them. These mystical centres hold the key to our contact with ever higher levels of awareness; they are in a sense the accumulators of these different energies, and, according to Patanjali, we should carefully preserve them.
Raja Yoga, Union through Creation, is the absolute dominion over the senses, so that we can create any sensation we desire. Through the practice of Raja Yoga, any sensation, heat, cold, can be felt, music can be heard, paintings and landscape can be seen, flowers can be smelled. Raja Yoga is the absolute mastery of the senses.
Satya Yoga is the Union through Eternal life. Patanjali was greatly impressed by the philosophy of Buddha, who described so beautifully the bridge that must be created, the Parinirvana, between ourselves and the Cosmic Ocean of Life and Thought. Patanjali used this idea to create Satya Yoga, the highest and greatest Yoga, that of our own Union with Eternal Life.
Union through Work is Karma Yoga. According to Patanjali, work is essential for our well-being and for our individual evolution, representing in tangible form and inner desire to progress on the inner path of the Yogas. In ancient times the disciples of Patanjali, the first Yogis, were always busy doing useful work in society. They were not sitting on nails somewhere, nor were they continuously absorbed in sterile meditation. The original purity and simplicity of Yoga involved deeds and actions, Karma Yoga. By doing good deeds, by helping others, spiritually and physically, they knew theywere creating good Karma. Karma means the iron law of cause and effect. Whatever we do in the present will affect irrevocably our future. Our present deeds determine our future, and this is Karma Yoga, Union through Work.
The last of the Yogas is Samadhi Yoga, Union through Peace. In this Yoga are blended and uplifted all the sixteen Yogas. For without peace, both within and without ourselves there can be no Union, which is the true meaning of Yoga. The undisturbed peace of mind, that which the ancient Greek philosophers called “Ataraxia”, is the pinnacle of achievement of this Yoga. But again it cannot be attained in lonely isolation. This true peace, Samadhi, can only be reached if at each step up the ladder one turns to help another reach the same rung. In this way all mankind eventually reaches the eternal Peace of Union with the Infinite.
This is the complete general view of the sixteen Yogas of Patanjali, the last fruitful period of the classic philosophy of India. It is a philosophy which acquires meaning only insomuch as it is lived as a complete program of creative living for a fuller and more meaningful life. The true meaning of the Yogas cannot be found in the one-sided techniques practiced today in both the East and West, but only by returning to the original purity and simplicity of the founder and creator of the sixteen Yogas, Patanjali.

sestdiena, 2012. gada 7. aprīlis

Vai mums ir jāslimo?

Citāts no grāmatas „Daba ārstē”

Vai mums ir jāslimo?

“No slimībām ir labāk izsargāties nekā ārstēties.” Citiem vārdiem sakot: “Nesaslimsti!”
Tiklīdz jūs dzirdat šo padomu, jūs noteikti atsauksities: “Kurš tad grib slimot? Vai jūs domājat, ka mūsu spēkos ir izlemt, slimot vai neslimot?”
Atbilde ir: Jā. Katrs no mums ir spējīgs saglabāt veselību un izvairīties no slimībām.
Cilvēka organismā ir regulējošs spēks, kas aizsargā to no slimībām. Šo spēku sauc par Dzīvības spēku. Ja tam netiek nopietni kaitēts, Dzīvības spēks var pasargāt organismu no slimībām visa mūža garumā. Ja mēs rūpējamies par to, lai Dzīvības spēks nezaudētu neko no savām spējām, neviena slimība nevar ielauzties mūsu organismā. Ja tomēr nelaimīgā kārtā kaut kas ir atgadījies un slimība uzklūp organismam, Dzīvības spēks to ātri izvadīs no organisma. Zīmīgi, ka pat Hipokrāts, mūsdienu ārstniecības pamatlicējs, ticēja, ka “Ārstē Daba, nevis ārsts.
Lai spētu izsargāties no slimībām, ir nepieciešams izprast tos faktorus, kas ir atbildīgi par Dzīvības spēka vājināšanu. Dzīvības spēku vājina un indes uzkrāšanos organismā izraisa vairāki faktori.

1. Nepareizi ēšanas paradumi. Mūsu senču uztura režīms bija ļoti vienkāršs. Tieši tāpēc viņi dzīvoja ilgu mūžu. Turpretī šodien mūsu uzturā ir ļoti daudz vircotu, ceptu, aukstu ēdienu un saldumu. Arvien izplatītāka kļūst rafinētas, apstrādātas un saldētas pārtikas lietošana. Šī pārtika rada organismā lielu daudzumu skābi saturošu un indīgu galaproduktu. Indīgas vielas uzkrājas ātrāk to cilvēku organismā, kas mēdz ēst gaļu un daudz pākšaugu. Un tieši šīs indes ir visu veselības traucējumu pamatā.
Svarīgi ir pievērst uzmanību arī ēdiena sastāvdaļām. Mūsu ēdiena trīs galvenās sastāvdaļas ir: proteīni, tauki un ogļhidrāti. Ogļhidrāti daļēji tiek sagremoti mutē košļāšanas procesā un daļēji tievajā zarnā. Proteīni tiek sagremoti vēderā un tauki – zarnās. Šo sastāvdaļu gremošanas procesi ir atšķirīgi un cits no cita neatkarīgi. Tātad, ja visas trīs sastāvdaļas lielos daudzumos tiek uzņemtas vienā ēdienreizē, tās nevar tikt pienācīgi sagremotas. Tādā gadījumā ēdiens, zarnās satrūdot, rada toksiskas vielas.
(...)
Ir jādomā ne tikai par ēdiena kvalitāti, veidu un struktūru, bet arī par tā daudzumu. Mūsdienās cilvēki nepiedomā par to, cik daudz pārtikas tie uzņem. Ēdiens ir garšvielām bagāts un tik garšīgs, ka cilvēkam gribas vēl – un tad vēl mazliet! – un viņš nevar atturēties no kārdinājuma.
Turklāt mūsdienu sabiedrībā cilvēku pacienāšanu uzskata par mīlestības apliecinājumu. Mēs cienājam mūsu ciemiņus, mudinot tos ēst vēl un vēl. Pārmērīgs ēdiena daudzums ir slogs gremošanas sistēmai, tas sagrauj gremošanas procesu. Līdzīgi iedarbojas arī biežas ēdamreizes. Apgrūtināt gremošanas orgānus ar barību, pirms tie ir beiguši sagremot vienu barības devu, ir bezjēdzīgi. Veselīga uztura meistara Redi Malleta (Redi Mallet) vārdiem būtu jārotā visu ēdamzāļu sienas: Lai saglabātu labu veselību, ir vienmēr jājūtas mazliet izsalkušam.
Pārmērīgi pieaugusi arī cukura un sāls lietošana. Visi eksperti ir vienisprātis, ka abas šīs vielas ir veselībai kaitīgas. Cukurs – un barība, kas satur lielu cukura daudzumu, piemēram, šokolāde, piparmētru konfektes, košļājamā gumija, ievārījumi, želejas, saldumi un sīrupā konservēta barība – ja tos pārmērīgi bieži lieto, izraisa zobu bojāšanos, diabētu, sirds slimības, migrēnu, izsitumus un nieru darbības traucējumus. Tādēļ dietologi ir nosaukuši cukuru par “saldo indi”. Slavenais britu zinātnieks Prof. Džons Judkins (John Yudkin) daudzu pētījumu rezultātā ir nonācis pie secinājuma, ka cilvēka organismam nav nepieciešams rafinēts cukurs enerģijas uzturēšanai. Organismam nepieciešamo cukura daudzumu tas iegūst no dabīgās pārtikas.
Arī sāls lietošana, tāpat kā cukura, ir pārsniegusi visas saprāta robežas. Varbūt varētu saprast sāls lietošanu, vārot dārzeņus, zupās un karija piedevās, lai uzlabotu garšu. Taču mūsdienās sāli pievieno pat pie pankūkām, paniņām un salātiem. Un pāri visām saprāta robežām jau ir augļu apkaisīšana ar sāli! Pat zemesrieksti, mandeles un pistācijas ir jālieto ar sāli. Un, ja cilvēkiem iesaka atteikties no sāls, tie iesaucas: “Nu nē! Ēdiens bez sāls? Es labāk mirstu badā, nekā ēdu kaut ko tik pliekanu.”
Pārmērīga sāls lietošana neizmērojami iedragā sirdi un nieres. Kā jūras, tā minerālu sāls ir vienlīdz kaitīga. Daudzi zinātnieki un uztura speciālisti ir pārliecināti, ka sāls ir viens no faktoriem, kas izraisa galvas sāpes, bezmiegu, aknu slimības, sinusītu, epilepsiju, reimatoīdo artrītu, korpulenci un pat vēzi.

2. Vingrinājumu trūkums. Modernā industrializācija ir iedvesusi cilvēkam tieksmi izvairīties no jebkādas fiziskas piepūles. Intelektuāļi, kas piekopj sēdošu dzīves veidu, ir sabiedrībā cienīti cilvēki. Taču nedrīkst ignorēt fiziskā darba nozīmi. Fiziska piepūle paātrina asins cirkulāciju, veicina gremošanas orgānu darbību, palielina sarkano un balto asins ķermenīšu skaitu un stimulē plaušu ventilāciju dziļākas elpošanas rezultātā. Tāpat arī pastiprināta svīšana palīdz atbrīvoties no dažām kaitīgajām vielām, kas ir organismā.
Cilvēki, kam ir sēdošs dzīves veids, nespēj labi sagremot barību. Tie vienmēr cieš no gremošanas traucējumiem, gāzu uzkrāšanās un aizcietējumiem. Kā zināms, aizcietējumi ir visdažādāko veselības traucējumu pamatā.

3. Neregulārs dzīves veids. Daudzējādās prasības, ko cilvēkam uzliek dienišķās maizes pelnīšana, liek viņam skriet šurp un turp atkarībā no šā brīža nepieciešamības. Rezultātā viņš nespēj piekopt regulāru dzīves veidu: ēd, dzer un atpūšas, kad darbs to atļauj, tā vietā lai sekotu noteiktam dienas režīmam. Rezultātā tiek pastāvīgi izjaukts bioloģiskais ritms. Viņš nejūt izsalkumu, kad to būtu jājūt, kuņģis netiek iztīrīts noteiktos laikos; zarnas pildās ar toksiskiem atkritumiem; organisms zaudē rosību, to pārņem apātija. Šī situācija izsauc dažādas slimības.

4. Kaitīgi ieradumi. Šajās dienās cilvēki arvien vairāk dod priekšroku jutekliskajām baudām un šī iemesla dēļ ātri krīt par upuri nevēlamām un kaitīgām paražām. Tā ir atkarība no tādiem stimulējošiem līdzekļiem kā tēja, kafija vai kakao, vai tādām apskurbinošām vielām kā tabaka, alkohols un narkotikas. Lietojot šos uzbudinošos līdzekļus, mēs veicinām toksisko vielu veidošanos un uzkrāšanos mūsu organismā un uzprasāmies uz tik drausmīgām slimībām kā vēzis, košļājot dateļpalmas lapas līdz ar tabaku, tabakas ekstraktiem un vēl sliktākiem piemaisījumiem.
Tēja, kafija un kakao tiek klasificēti kā uzbudinoši līdzekļi. Tie satur kofeīnu un tanīnu, kas ir kaitīgas vielas. Šie dzērieni iedarbojas uz noteiktām smadzeņu daļām, stimulējot nervus un muskuļus, izsaucot paātrinātu sirdsdarbību un elpošanu. Kafija palielina tauku proporciju asinīs. Ja šie nosacījumi darbojas ilgāku laiku, tauki nogulsnējas uz asinsvadu sienām un asinsvadi sacietē un savelkas. Pakāpeniski paaugstinās asinsspiediens, sirds tiek pārslogota un paaugstinās infarkta briesmas.
Nevienam no augstāk minētajiem dzērieniem nav nekādas barojošas vērtības. No šo dzērienu lietošanas ir jāizvairās.
Alkoholiskie dzērieni, tāpat kā tēja un kafija, nelabvēlīgi iedarbojas uz nerviem un sirdi. Ir ļoti labi zināma arī to iedarbība uz gremošanas sistēmu. Alkohols mazina izsalkumu, izraisa vēdera iekšpuses kairinājumu un pietūkumu un vājina aknu darbību. Šie fakti neapstrīdami norāda uz nepieciešamību atteikties un izvairīties no visa veida alkoholisko dzērienu lietošanas.
Neapstrīdami konstatēta tiešā saikne starp smēķēšanu un sirds slimībām. Tabaka satur nikotīnu, kas visās medicīnas vārdnīcās tiek skaidri un nepārprotami aprakstīts kā spēcīga un aktīva inde. Smēķējot šī inde, kā arī bezgala kaitīgā oglekļa monoksīda gāze tiek ievadīta plaušās.
Eksperimenti rāda, ka nikotīns izsauc paaugstinātu adrenalīna un noradrenalīna sekrēciju asins plūsmā, tādējādi paaugstinot tauku proporciju asinīs. Šī iemesla dēļ smēķēšana paātrina asinsvadu sacietēšanu. Arī artērijas, kas baro sirds muskuļus, tiek pārslogotas, kļūst cietākas un viegli lūstošas, kas izraisa paātrinātu sirdsdarbību un hipertoniju, stenokardiju un sirdslēkmes.
Sirdij un asinsvadiem ir būtiski nepieciešami vitamīni. Smēķēšana pakāpeniski iznīcina organismā uzkrātos vitamīnus. Vienas cigaretes izsmēķēšana iznīcina tik daudz C vitamīna, cik satur viens vesels apelsīns.
Ilgstoša tabakas lietošana izraisa trieku, reiboņus, ģīboņus un citus nervu sistēmas traucējumus. Tabakā ir atrastas sešpadsmit kancerogēnās vielas. Ilgstoši smēķētāji cieš no Buergera slimības, kad kāju vēnas tik stipri saspiežas, ka pat īsa pastaiga izsauc mokošas sāpes kāju lielos.
Maldīgi domāt, ka tikai tabakas smēķēšana bojā sirdi un negatīvi atsaucas uz veselību vispār. Tabakas košļāšana, tabakas pulvera vai pastas uzlikšana zobiem un ieelpošana arī ir kaitīgas lielākā vai mazākā mērā.
Uz visām cigarešu paciņām ir brīdinājums, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai. Neskatoties uz šo visuresošo brīdinājumu, ne tikai lasīt nepratēji, kuri var atrunāties, ka nav spējuši izlasīt brīdinājumu, bet pat lasīt pratēji nav spējīgi atmest smēķēšanu, kad tie ir krituši par upuri šai kaitei. Nesen notikusī aptauja atklāja, ka gandrīz 80 procentu ārstu (jā, ārstu) ir smēķētāji!
Tas patiesi ir cilvēku atkarības kalngals!

5. Psiholoģiskie faktori. Šodienas nemierīgajā un konkurētspēju prasošajā dzīvē nervu spriedze ir pārsniegusi visas robežas. Mēs sastopamies ar neskaitāmiem cilvēkiem, kuru attieksme pret dzīvi ir izteikti negatīva. Nav apstrīdams arī fakts, ka domāšanas veids ietekmē cilvēka organisma stāvokli. Pēc ekspertu domām, vairākums slimību ir psihosomatiskas.

6. Nekritiska zāļu lietošana. Daudzas zāles ir toksiskas un to lietošana izraisa indīgu vielu uzkrāšanos organismā. Tās izraisa kaulu smadzeņu kūtrumu, tādā veidā vājinot Dzīvības spēku. Skaidrs kā diena, ja Dzīvības spēks ir uz nāves robežas, nekādas zāles nepalīdzēs.
Pēc Dr. H. P. Pikerila, M. D., (H. P. Pickeril) domām, “Vienīgais loģiskais slimības uzveikšanas veids ir veicināt pacienta organisma spēju pretoties slimībai.”
Kā atzīst Dr. Vendels Makleods (Wendell McLeod), Saskačevanas universitātes Medicīnas departamenta vadītājs Kanādā, “Diemžēl, mēs esam tendēti uz arvien lielāka zāļu skaita lietošanu, tā vietā lai paļautos, lai uzticētos Dabas spējām pretoties slimībām.”
Dr. H. G. Koks (H. G. Cox), Ņujorkas ārstu un ķirurgu koledžas medicīnas doktors, brīdina ārstus, sakot: “Jo mazāk zāļu jūs dodat saviem pacientiem, jo labāk tas ir viņu veselībai.”
Ar zelta burtiem vēsturē ierakstīts lielā farmakologa un ārsta Dr. Viljama Oslera (William Osler), kura vārds ir zelta burtiem ierakstīts vēsturē, bet šo viņa izteikumu ir vērts ierakstīt mūsu sirdīs: “Cilvēka organisms ir tik sarežģīts mehānisms, ka mūsu tagadējās zināšanas par to var uzskatīt tikai par rudimentārām. Taču mēs to piepildām ar zālēm, par kuru iedarbību mēs gandrīz neko nezinām. Īsts ārsts ir vienīgi tas, kurš apzinās savu zāļu trūkumus.” Nez vai ir kāds, kura domas par zāļu vērtību būtu kompetentākas par Dr. Oslera izteikumiem.
Tiem ārstiem, kas ir medicīnas zinātnes progresa apžilbināti un ir sajūsmā par mehānistiskajām terapeitiskajām sistēmām, augstāk izteiktie domugraudi, iespējams, liksies nepamatoti, pat tendenciozi,. Pēc Dr. Otto Moseta (Otto Mosset) domām, “Zinātne var ieņemt tikai otro vietu pēc Dabai piederošās pirmās vietas. Ķīmijas zinātnē ir sasniegts progress, tomēr pat visām pasaules ķīmijas laboratorijām apvienojoties viena noteikta mērķa sasniegšanā, tās nespēs līdzināties to reakciju smalkajai koordinācijai un precizitātei, kas pastāvīgi norisinās katrā atsevišķā organisma šūnā.”
Lielais izgudrotājs Tomass Alva Edisons ir trāpīgi teicis: “Kamēr cilvēks nav spējīgs radīt pat zāles stiebriņu no nedzīvas matērijas, Daba var turpināt smieties par viņa izslavētajiem zinātniskajiem sasniegumiem.”

trešdiena, 2012. gada 4. aprīlis

Ķermenis tava māja

Tavs ķermenis ir māja, kurā tu dzīvo. Tā ir celtne, kurā esam iekārtojuši savu mājvietu.
Katrai mājai ik pa laikam ir vajadzīga uzmanība – var sākt tecēt jumts, kanalizācija var netecēt riktīgi prom vai pat aizdambēties, dažādi kukaiņi un grauzēji var sākt grauzties un ložņāt cauri sienām un grīdām, kā arī var notikt vēl virkne dažādu citādu likstu.
Tas pats var notikt arī ar tavu fizisko ķermeni. Gan dienā, gan naktī, fizikāli, mentāli un garīgi katras tava ķermeņa sistēmas funkcija ir atkarīga no tā, cik daudz uzmanības tu velti savam ķermenim.
Pārtikas veids un kvalitāte, ko mēs lietojam, ir vitāli svarīgi mūsu eksistencei. Labs un pilnvērtīgs uzturs reģenerē un atjauno šūnas un audus, kas veido mūsu ķermeni. Tāpat no uztura kvalitātes ir atkarīgs tas, kā no mūsu organisma tiek izvadītas atkritumvielas un nepārstrādātā pārtika. Tas ir mūsu veselības garants, ka šādas vielas neuzkrājas, bet tiek pilnībā izvadītas no mūsu organisma.
Tik pat svarīgs, cik nepārstrādātās pārtikas un atkritumvielu izvadīšana no organisma, ir arī pareiza un laba uzturvielu pārstrāde un asimilācija. Tas dod spēku un enerģiju, jeb varētu teikt, ka nodrošina māju ar siltumenerģiju un elektrību.
Tikai tad, ja mūsu mājā abas sistēmas darbojas normāli, cilvēks var būt vesels, laimīgs un enerģisks.
Laiku pa laikam mēs māju uzkopjam, sakārtojam, pavasarī parasti nospodrinām arī logus, lai saulīte tiktu iekšā. Tas pats būtu jādara arī ar ķermeni – sakārtot, iztīrīt un nospodrināt.
Tavam ķermenim ir vajadzīgas rūpes!