Simplicity of Yoga

Tiecoties pēc arvien augstākiem mērķiem un virsotnēm savā dzīvē, mums proporcionāli tik pat grūti ir apstāties un veltīt brītiņu laika sev.
Pabūt ar sevi. Nesadegt...

Viens no „laika sev” veltīšanas veidiem ir joga un arī meditācija. Tomēr sabiedrībā ir izveidojies stereotips, ka gan joga, gan meditācija ir zināma veida savdabīgs rituāls, kas saistīts ar Hinduisma reliģiju un/vai ajūrvēdu.

Šobrīd mācoties Nature Cure & Yoga Education Centre (Kerala, India) ar skaolotājiem apspriedām, kas tad ir joga un meditācija.
Joga nav tikai dažāda veida asanas, pranajamas vai jelkādi citi svešvārdi, kas paši par sevi jau atbiedē no šī pasākuma, kā arī tā nebūt ne tuvu nav jantras, mantras vai specifiskas atsevišķu „skolotāju” interpretācijas.
Joga var būt gan atpūta ķermenim, gan arī pilnvērtīgs fitnesa treniņš. Tā ir vesela zinātne par to, kā cilvēks visas dzīves garumā var saglabāt veselu ķermeni un prātu.
Joga ir zinātne pati par sevi! Tai nav nepieciešams reliģisks vai jelkāds cits „atbalsts”, kā daudzi no mums domā. Viss ģeniālais ir elementārs!

Meditācija ir ceļojums savā apziņā ar mērķi attīrīt to. Nomierināties, iegūt iekšēju pārliecību un spēku.
Meditācija var būt gan aktīva, gan pasīva. Pasīvā meditācija ir tas, ar ko pārsvarā cilvēki asociē vārdu meditācija – sēdēšana īpašā pozā, klusā mierīgā telpā utt.
Tomēr meditācija varbūt arī aktīva un šeit ierobežojumu nav – meditēt var gan skrienot maratonu, gan peldot baseinā, gan pastaigājoties ar suni; citiem atkal visīstākā meditācija ir sakārtot māju, dejot, braukt ar riteni, slēpot, ravēt, pļaut mauriņu, skaldīt malku, stundām remontēt auto...
Meditācijai nav noteiktas obligātas pareizas formas. To nevar darīt nepareizi! Tas laiks, ko veltam paši sev, pilnībā koncentrējoties veicamajai aktivitātei, jau ir pilnvērtīga meditācija!
Un tā nu sanāk, ka gan es, gan man apkārtējie cilvēki, ikviens no mums kaut kādā veidā mēdz šad tad meditēt! :-D

Pats svarīgākais ir ikdienas steigā atrast šo laiku sev un „uzlādēties”!
Keep it simple!

Atslodze jeb badošanās

Pastāv viedoklis par to, ka enerģisks un spēkpilns cilvēks ir tikai tad, ja ir kārtīgi paēdis. Bet tā nebūt nav - ja cilvēks ir labi paēdis, tad organisms koncentrē spēkus uzņemtās pārtikas pārstrādei. Nereti pēc sātīgas maltītes jūtamies miegaini un ir grūti koncentrēties.

Ir pierasts, kas slimības laikā visi visapkārt mēģina pierunāt „nu apēst vismaz kaut ko”. Bet organisms ir pietiekoši gudrs – kad ir temperatūra, saaukstēšanās, gripa vai noris jebkāda veida cīņa ar mikroorganismiem vai saslimšanām mūsu ķermenī, cilvēkam (un arī dzīvniekam) nav apetītes. Tas ir normāli! Organisms koncentrē spēkus, lai iztīrītos, bet pārtikas pārstrādes process arī prasa spēku un enerģiju. Kad būs pabeigta cīņa vai tiks panākts progress, apetīte pati atgriezīsies. Līdz tam mirklim nevajadzētu likt organismam papildus slodzi.

Sabiedrībā pastāv stereotipi par badošanos. Ir viedoklis, ka badošanās samazina organisma spēku un enerģiju. Tā nebūt nav! Regulāra atslodze (piem., vienu reizi nedēļā) ir kā tehniskā apkope mūsu ķermenim. Tiek dota iespēja izvadīt nevajadzīgo un atpūsties no pārstrādes darba.

Ja atslodzi veic pareizi, tad pat badojoties vairākas dienas pašsajūta tikai uzlabojas – ir viegluma sajūta, domas un idejas galvā raisās viegli, ir labāks miegs, ir vieglāk koncentrēties un ir liels enerģijas lādiņš.
 

Atslodze ir pielietojama gan organisms ilgtspējas saglabāšanai, gan saslimšanu gadījumos, lai palīdzētu organismam atjaunot dzīvības spēkus.

Ēst veselīgi ir antisociāli.

Ja cilvēkam rūp sava veselība un viņš ir sapratis veselīga un dabiska uztura nozīmi, tad nereti tas apkārtējos izraisa nesapratni un pat sava veida negācijas. „Kāpēc tu neēdīsi kotletes? Tās taču ir tika garšīgas”; „Tu ko? Gribi izcelties? Mēs visi ēdīsim picu, bet tu nē?”; „Lai būtu spēks un enerģija ir jāēd kartupeļi ar gaļu!”.

Visas šīs lietas garantēti nodrošina spiedienu uz indivīdu kā sociālu būtni, jo neskatoties uz citādāku apziņas līmeni arī šie veselīgi domājošie cilvēki grib socializēties: satikties ar draugiem, iet uz kino vai teātri utt.  

Ikvienam indivīdam būtu jāsaprot tas, ka veselīga pārtika ir absolūti nepieciešama viņa organismam. Stresainais ikdienas ritms dzen cilvēkus tieši tāpat arī ēst – ātri un vislabāk skrienot pa ceļam. Un otra tipiska iezīme mūsdienu cilvēkiem ir ēšana garšas pēc, kas visbiežāk ir radīta mākslīgi un turklāt vēl ir dažādos veidos „pastiprināta”. Cik daudzi aizdomājas par to vai vispār tam čipsiem ar krējuma un sīpolu garšu šie abi produkti jelkad ir stāvējuši blakus?

Mēs ēdam, lai dzīvotu, vai dzīvojam, lai ēstu? Ar uztura uzņemšanu cilvēks nodrošina savu organismu ar tam nepieciešamo enerģiju. Šo enerģiju mēs savukārt tērējam, lai strādātu, ietu, domātu, lasītu, gatavotu ēst, izklaidētos, gulētu, būtībā darītu it visu. Bet, ja visu laiku tiek uzņemts par daudz pārtikas un gluži pretēji arī par maz pārtikas (tas tiesa sastopams krietni retāk), vai neveselīga pārtika, tas noteikti galu galā noved pie dažāda veida veselības problēmām. Skaudrākais ir tas, ka mēs nesaistām kopā savu uzturu ar savu veselību. Bet korelācija ir vistiešākā! Kā gan cilvēks, kas ikdienā pārtiek no fast-food var gribēt justies mundrs, aktīvs un vesels?

Mēs esam tas, ko mēs ēdam! Tik elementāras lietas kā daži augļi un svaigi dārzeņi ik dienas spēj indivīdam nodrošināt krietni labāku veselību un pilnvērtīgu vitamīnu devu nekā visas vitamīnu „burciņas” ņemtas kopā. Jau sen zināms, ka „burciņu” vitamīnu uzņemšana ir pilnībā nelietderīga. Organisms nesaprot un nespēj uzņemt ķīmiski sintezētos vitamīnus, turklāt ir gadījumi, kad šādu ķīmisku preparātu lietošana ir izraisījusi saindēšanos.

Veselīgs un dažāds uzturs nodrošina organismu ar pilnībā visām nepieciešamajām uzturvielām un mikroelementiem. Tie, kas apzinās, ka šis ir savas ilgtspējas viens no pamatakmeņiem, turpina dzīvot veselīgi, un interesanti ir vērot, ka arvien vairāk cilvēku sāk sekot antisociālajai ēšanai! ;-)